Viss sākās ar zemes iegādi

Tas bija vairāk nekā 3 mēnešu ļoti intensīvs atbilstoša zemes gabala meklēšanas process.

Pirmā fāze.

Pirms pieņēmu lēmumu par šo projektu un liku kopā pirmos ciparus zemes iegādes izmaksu aplēsi ieguvu sekojoši:

1. Informācijas avots, protams, www.ss.lv.

2. Pats sev biju nosolījies nepirkt zemi Rīgā, jo, lai cik tas arī dīvaini nebūtu, pie vieniem un tiem pašiem būvniecību reglamentējošajiem likumdošanas aktiem, viena - Rīgas pilsētas būvvalde - pamanās būt īpašāka par citām (par šo gan paralēlu blogu varētu uzrakstīt).

3. Tīri ģeogrāfiski man ērtāks ir kreisais krasts. Mārupi negribēju, jo likās pārāk mainstream-īgi un arī dārgi. Ķekavas virziens asociējas ar šausmīgu satiksmi - regulāri braucot uz Viļņu pēc 7iem no rīta, tur skats virzienam uz Rīgu ir neapskaužams. Kas atliek? Babīte. Tāda prestiža piegarša liekas. Lai būtu Babīte.

4. ss-ā piedāvājums plašs - spēj tik izvēlēties. Paņemu nost īpašumus, kas ģeogrāfiski pārāk tālu (Dzilnuciems, Lapsas, Vīkuļi, Skārduciems utt.) un tos, kuru lokācija vienkārši galīgi neuzrunā (piemēram, Brīvkalni). Nu un no atlikušajiem cenas sākas ar 20k. Feini. Nevar pat salīdzināt ar to, kas iepriekš maksāts par zemi Rīgā. Bet nu iekšā tomēr sēdēja tāda skepse, vai tiešām Babīte būs tā apsolītā zeme :)

Visi zinām tos racionālos zemes gabala izvērtēšanas apsvērumus - komunikācijas, satiksmes infrastruktūra, izglītības u.c. infrastruktūra, apbūves nosacījumi utt. Bet realitātē tie ir otršķirīgi. Pirmais ir SAJŪTA. Galu galā mēs visi gribam Māju sajūtu, bet būve ar izcilām komunikācijām un teicamu infrastruktūru apkārt nebūs Mājas, ja nebūs Māju sajūta. Mana vienīgā sajūta, apskatot Babītes pirmo 20tūkstošnieku, bija - es ātrā gribu prom.

Es negribu neko džadžot un pateikt, ka pēc manām subjektīvajām sajūtām tagad jāvērtē tā ciemata perspektīva. Nebūt. Cilvēki tur pērk, būvē vienstāva un divstāvu mājiņās [kā mans tēvs teiktu] pēc vienas šnites manā skatījumā bez jebkādas arhitektoniskās vērtības, bet, ja cilvēki var tur dabūt Māju sajūtu, tad viņi ir izdarījuši pareizo izvēli.

Te vēl varu īsi paturpināt, ka 20tūkstošnieki patiesībā nav 20tūkstošnieki. Par 20k faktiski Tu rezervē zemes gabalu, kas vēl pat var nebūt atdalīts, bet komunikācijas ir tikai ''uz papīra''. Ja Tu tomēr ''paraksties'' uz šādu dīlu, tad nākamais jautājums ir, kad Tu reāli dabū zemesgrāmatu ar atsevišķu kadastra nr. un kad tās solītās komunikācijas uzrodas. Mani skeptisku dara attīstītāju superoptimisms par termiņiem, jo pat visu birokrātisko procesu (saskaņojumus) nav iespējams realizēt solītajos termiņos, kaut arī fiziskās būvniecības process būtu superzibenīgs. Bet, kad Tu ieminies par iespēju līgumā ielikt šķīrējtiesu, kā strīdus izšķiršanas kārtības opciju, ja nu gadījumā galīgi nevedas ar tām komunikācijām un es gribētu savu naudiņu atpakaļ, tad attīstītāju entuziasms izplēn un saruna beidzās.

Ok, jāpaskatās, kas citur. Varbūt tomēr labais krasts? Yes!!! Bukultos vnk fantastisks zemes gabals. Slēgta privātmāju teritorija, apkārt tādas villas, kā Jūrmalā neredzēsi, liela platība (2500 m2 vai pat vairāk - precīzi neatceros), cena 38k. Mašīnā, braucot apskatīt īpašumu, nodomāju, ka ar šo arī mani zemes gabala meklējumi beigsies ... Naivums. Žēl, bet nav saglabājusies neviena bilde, bet skats bija uzmanības vērts. Blakus īpašums uzbērts par kādiem 7 vai 8, vai pat 10 metriem un uz uzbēruma dažu metru attālumā no piedāvātā īpašuma jēli dzeltens ''monstrs'', kuram virs zemes saskaitīju 4 stāvus un iebrauktuve pagrabstāvā liecina par vismaz vienu stāvu zem zemes. Nu uz aci liekas kvadrāti kaut kur uz 600 vai 700, bet, iespējams, arī vairāk. Pat nevarēju saprast, vai tā ir privātmāja vai kāds publisks objekts (mans pirmais minējums bija - pansionāts). Bet nē - piedāvātā īpašuma pārdevējs apstiprināja, ka tā ir privātmāja.

Beigās jau var secināt tikai to pašu - SAJŪTA izsaka visu. Šis zemes gabals objektīvi bija tuvu ideālam. Bet sajūta, ka ''tur augšā'' kāds var novērot, kā Tu ''te lejā'' dzīvojies, ''brokastīs apēda'' visus racionālos apsvērumus.

Otrā fāze.

Tālāk es ''izķidāju'' visu tirgu un apbraukāju īpašumus Spilvē, Babītē, Beberbeķos, Lapsās, Imantā, Zolitūdē, Šampēterī, Torņkalnā, Bieriņos, Mārupē, Jaunmārupē, Ziepniekkalnā, Juglā, Juglasciemā, Bukultos, Berģos, Garkalnē, Baltezerā, Jaunciemā, Dreiliņos, Sunīšos. [Ja piefiksēji, tad no viena sava principa - Rīgā nē - esmu atteicies.] Šim rakstam pievienotajā kartē atzīmēti 77 dzīvē apskatīti īpašumi pēc principa, ka tieši blakus esošus īpašumus vai ciematus nedublēju. Tāpat neatzīmēju pa ceļam ieraudzītus pārdošanai izliktus īpašumus. Kaut kas droši vien arī jau piemirsies, līdz ar to diezgan droši var teikt, ka dzīvē novērtēto īpašumu kopskaits stabili pārsniedz 80.

Daudz vai maz, spriediet paši. Bet es nenožēloju ne sekundi, ko veltīju šim procesam. Kāpēc? Tas man ļāva atrast SAJŪTU un saprast, ka man SAJŪTA ir Bieriņos un ... man pašam par pārsteigumu Mārupē (arī otrs princips - Mārupē nē - te izplēn). Tici vai nē, bet es pat cēlos augša naktī un braucu ''medīt'' SAJŪTU uz zemesgabaliem, kas man visvairāk patika. Nu ir tajā Mārupē un un Bieriņos forši, ko citu lai saka.

Trešā fāze.

Kad SAJŪTA noķerta, tad jārisina praktikalitātes. Tas nozīmē ķerties pie inženierkomunikāciju analīzes, iegādes nosacījumu disputiem, apbūves nosacījumu salāgojamību ar manām iecerēm utt.

Pirmā praktiskā lieta ir cena. Mārupē zem 55k jēdzīgu zemesgabalu nopirkt nevar - tas ir vairāk nekā par 20tūkstošnieki, par ko pašā sākumā sajūsminājos. Viss, kas ir zem 55k būs ar būtiskiem trūkumiem - neveiksmīga lokācija (Stīpnieku ceļa tālākā puse, kas ir blakus lidostai) vai pāri iet lielās augstsprieguma līnijas, vai kas cits (viens kolorīts - uz zemesgabala Liliju ielā ir šrots). Un pieprasījums pēdējā pusgada laikā ir tikai pieaudzis. Cilvēkiem ar labi apmaksātiem darbiem vnk attālinātais darba režīms ir atbrīvojis zināmu laika resursu sen gribētajam mājas vai zemes iegādes procesam. Pārdevēji to saprot un par cenu negrib kaulēties. Redzu bildē, ka īpašums Grīšļu ielā tiek tirgots vismaz pusgadu (bildē blakus īpašumā knapi iesākta māja, bet tagad māja gatava) un piedāvāju 10% diskontu. Pārdevējs nebija gatavs nolaist ne eiro, jo es esot ceturtais zvanītājs tajā dienā.

OK, mēģinu pieņemt šo tirgus situāciju un ''sagremot'' augstās cenas. Bet tas nebūt negarantē darījumu, jo:

1. Preference nr.1. Garas sarunas par darījuma struktūru un nosacījumiem, t.sk. pārdevējam piesaistot zvērinātu advokātu, bet tad pārdevējs novilcina līguma parakstīšanu vairākas nedēļas un pēc tam atsakās no darījuma. Es pieļauju, ka interese bija vēl no citu pircēju puses, ka pārdevējs citiem interesentiem piedāvāja īpašumu par augstāku cenu un es pārdevējam paliku kā pēdējā opcija, ja nu kaut kas nobrūk.

2. Preference nr.2. Teritorijai izstrādāts detālplānojums un detālplānojumā apbūves nosacījumi striktāki, nekā teritorijas plānojumā. Manu ieceri tur ''iegrozīt'' nesanāk.

3. Preference nr.3. Vnk superīga lokācija. Bet īpašums vēl nav sadalīts. Pārdevējs pretimnākošs un saprotošs un būtu gatavs parakstīt visas vajadzīgās piekrišanas, lai būvniecības procesu es varētu uzsākt vēl pirms reālās sadales. Bet, tad noskaidrojās, ka reālai sadalei pietrūkst 80 m2, un, kaut arī pārdevējs solīja piepirkt trūkstošos kvadrātus no kaimiņa, es atteicos no darījuma, jo tad kopā sanāk pārāk daudz nezināmo un risku, kurus es īsti nevadu un nekontrolēju.

Vēl bija trīs labi varianti. Vienā nebija atrisināti visi inženierkomunikāciju jautājumi, otrā normālu apbūvi traucēja aizsargjoslas, bet trešajam zemesgabalam bija nepietiekams platums.

Un tad pienāca diena, kad beidzot arī Bieriņos piedāvājumā parādījās kaut kas atbilstošs budžetā zem 90k. Te saslēdzās viss - superizdevīga vieta, zaļumi un daba riņķī, SAJŪTA, infrastruktūras visu centralizēto komunikāciju pieejamība, zemesgabala konfigurācija, zemesgabala novietojums pret debess pusēm (galvenā fasāde tieši pret dienvidiem, kas svarīgi ziemā saules siltuma ''savākšanai'' ziemā. Tajā tad arī ''iekodos'' :)

Situāciju tirgū raksturo fakts, ka vēl pēc zemes iegādes es saņēmu zvanu un piedāvājumu zemi pārdot (kāds bija pacenties sameklēt manu manu vārdu un uzvārdu zemesgrāmatā un sameklēja man fb-ā). Tā būtu ātra peļņa. Bet pirms lēmuma pieņemšanas es ielūkojos tajā paša ss-ā, lai novērtētu, ko es dabūšu vietā. Es biju šokā - piedāvājums ir vēl čābīgāks un cenas 2 mēnešu laikā ir vēl pakāpušās.

Es zinu vienu iemeslu - no tirgus ir pazudis neeksistējošu īpašumu piedāvājums par salīdzinoši lētu cenu. Negribu nevienu kompromitēt, jo ticu, ka dienas beigās mēs tāpat dabūsim pēc nopelniem, tāpēc vārdā nevienu nesaukšu. Bet bija viena NĪ kompānija, kas piedāvāja labākos īpašumus no Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda (te var palasīties, kas tas ir https://id.riga.lv/lidzvertigas-zemes-kompensacijas-fonds/), kaut arī tie zemesgabali vēl nav dabūti īpašumā. Tas, kā viņi to pasniedza - viņiem ir klients (tante), kurai valsts neatjauno īpašumtiesības uz kādu ļoti vērtīgu īpašumu un tā vietā viņai ir tiesības saņemt īpašumus no kompensācijas fonda. Tik tālu jau viss fine. Tikai viņi to darīja no otra gala ar vairākiem ss.lv sludinājumiem katrā Rīgas rajonā par īpašumiem, ko tikai teorētiski var iegūt (tikai pēc 4-6 mēnešu birokrātijas realizācijas) un cenā, kas ir zemāka par līdzīgu īpašumu cenu. Izskatās, ka šis ''projekts'' viņiem ir beidzies, jo ss-ā vairs neatrodu šos superpiedāvajumus. Tas iedrošina reālu īpašumu pārdevējus noteikt augstākas cenas.

Nu tāds ir mans zemes iegādes piedzīvojums. Pārējais ies kā pa diedziņu.